Mikroorganismi ir ārkārtīgi mazi organismi, kuriem pēc būtības ir visuresoši, uzrādot pārsteidzošu pielāgošanās spēju un var izdzīvot un attīstīties dažādās vidēs.
Augsnes vidē ir būtiska loma mikroorganismiem. Augsne ir dabiska barotne mikroorganismiem, kas ir bagāta ar barības vielu resursiem, piemēram, humusu un minerāliem. Dažādi mikroorganismi, piemēram, baktērijas, sēnītes un aktinomicetes, sadarbojas un konkurē savā starpā augsnē. Baktērijas var sadalīt organiskās vielas un atbrīvot barības vielas, kuras var absorbēt augi; Sēnītes var sadalīt sarežģītākas augu atliekas un vēl vairāk uzlabot augsnes struktūru.
Ūdensbalības ir arī svarīgi mikroorganismu biotopi. Okeānā ir liels skaits mikroorganismu, un tie piedalās globālajā materiāla ciklā un enerģijas plūsmā. Dažas baktērijas var izdzīvot jūras vidē ar augstu seju un pielāgoties augstam osmotiskajam spiedienam, izmantojot īpašus fizioloģiskos mehānismus. Saldūdenī mikroorganismi ir arī bagāti un daudzveidīgi, un daži mikroorganismi var veikt fotosintēzi, lai nodrošinātu skābekli citiem organismiem ūdenī.
Mikroorganismi ir arī ekstrēmā vidē, piemēram, augsta temperatūra, augsts skābums un augsta sārmainība. Termofīlie mikroorganismi var augt tādās vietās kā augstas temperatūras karstie avoti. Viņu olbaltumvielām un nukleīnskābēm ir īpašas struktūras, kas var palikt aktīvas augstā temperatūrā. Acidophilic un sārmiliskie mikroorganismi dominē attiecīgi skābā minerālūdens un sārmainajā fizioloģiskajā sārmu zemes vidē.
Turklāt mikroorganismi var piestiprināties pie augu virsmām, lai veidotu bioplēves, un tos var atrast arī augos un dzīvniekos. Viņi pastāv līdzās vai ir parazitēti ar saimnieku, ietekmējot saimnieka veselību un izdzīvošanu. Augsta mikroorganismu pielāgošanās videi nodrošina mums neierobežotas iespējas risināt vides problēmas un attīstīt bioloģiskos resursus.